Ar COVID-19 pandēmiju saistītie trūkumi
From Wikipedia, the free encyclopedia
COVID-19 pandēmijas izraisītais medicīnisko materiālu, ražošanas un patēriņa preču trūkums ātri kļuva par nopietnu problēmu visā pasaulē, tāpat kā globālās piegādes ķēdes pārtraukumi, kas apgrūtināja piegādes ķēdes noturību visā pasaulē. Lielākajā daļā valstu tika ziņots par individuālo aizsardzības līdzekļu,[1] piemēram, medicīnisko masku un cimdu, sejas aizsargu un dezinfekcijas līdzekļu, kā arī slimnīcu gultu, intensīvās terapijas nodaļu gultu, skābekļa terapijas iekārtu, ventilatoru un ECMO ierīču trūkumu.
Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Cilvēkresursus, jo īpaši medicīnas personālu, var izsmelt epidēmijas milzīgais apmērs un ar to saistītā darba slodze, kā arī zaudējumi, ko rada veselības aprūpes darbinieku inficēšanās, izolācija, saslimšana vai mirstība. Teritorijas ir atšķirīgi aprīkotas, lai stātos pretī pandēmijai. Ir veikti dažādi ārkārtas pasākumi, lai paaugstinātu aprīkojuma līmeni, piemēram, iepirkumi, bet ir bijuši arī aicinājumi ziedot, vietējie 3D ražotāji, brīvprātīgie darbinieki, obligātā iesaukšana vai krājumu un ražošanas līniju konfiskācija. Tiek ziņots, ka starp dažādām valstīm un pavalstīm par šīm precēm notiek cenu karš, cenas pieaug, pasūtījumus konfiscē vietējās pašvaldības vai atceļ pārdošanas uzņēmums, lai tos novirzītu augstākam solītājam. Dažos gadījumos medicīnas darbiniekiem ir pavēlēts nerunāt par šo resursu trūkumu.
Tā kā neapmierinātās intensīvās terapijas nodaļu vajadzības tiek lēstas aptuveni 50 reižu lielākas par lielākajā daļā attīstīto valstu pieejamajām intensīvās terapijas nodaļu gultām un ventilatoriem, sabiedrības veselības aizstāvji un amatpersonas mudināja iedzīvotājus izlīdzināt šo līkni, izmantojot sociālo distanci. Izskanēja arī aicinājumi palielināt veselības aprūpes kapacitāti, neraugoties uz trūkumu.