Abū Bekrs
pirmais musulmaņu kalifs, valdīja no 632. līdz 634. gadam / From Wikipedia, the free encyclopedia
Abū Bekrs as Siddīks abd Allāhs ibn Abī Kuhāfa (arābu: أبو بَكر الصّدِّيق عبد الله بن أبي قُحافة, ʾabū bakr aṣ-ṣiddīq ʿabd allāh bn ʾabī quḥāfa, dzimis 573. gadā, miris 634. gada 23. augustā) bija sunnītu islāma pirmais kalifs,[1] kā arī viens no desmit pravieša Muhameda līdzgaitniekiem, kuriem Muhameds jau viņa dzīves laikā apsolīja paradīzi. Iespējams viņš bija pirmais cilvēks, kurš pievērsās Muhameda sludinātajam islāmam.[2] Kopā ar Muhamedu viņš no Mekas emigrēja uz Jatribu (Medīnu), kur turpināja izplatīt islāma tīcību. Abū Bekrs bija Muhameda sievas Aišas tēvs. Viņš nereti tiek saukts par Abū Bekru as Siddīku, kur as Siddīks ir tulkojams kā ‘patiesais’, ‘patiesīgais’, kas norāda, ka Muhameds viņam ļoti uzticējās.
Abū Bekrs | |
---|---|
kalifs | |
Rāšidunu kalifāta kalifs | |
Valdīšana | no 632. līdz 634. gada 23. augustam |
Pēctecis | Umars Ibnelhatābs |
Pilnais vārds | Abū Bekrs as Sadīks abd Allāhs ibn Abī Kuhāfa |
Dzimis |
573. gadā Meka, Hidžāzs |
Miris |
634. gada 23. augustā Medīna, Hidžāzs, Rāšidunu kalifāts |
Dzīvesbiedre | vairākas sievas |
Bērni | Aiša un vēl 5 bērni |
Reliģija | islāms |
Pēc Muhameda nāves tika dibināts Rāšidunu kalifāts, Abū Bekrs kļuva par pirmo no četriem “Taisni vadītajiem kalifiem”, kurš šajā kalifātā valdīja no 632. līdz 634. gadam. Abū Bekrs bija arī kara vadonis, rakstītpratējs un nodarbojies arī ar Korāna pierakstīšanu.[3] Atrodoties uz nāves gultas, par savu pēcteci Abū Bekrs izvēlējās Umaru Ibnelhatābu. Abū Bekrs ir apglabāts Nabavi mošejā, turpat kur Muhameds.