Čehoslovākijas Otrā republika
From Wikipedia, the free encyclopedia
Čehoslovākijas Republika (čehu un slovāku: Česko-Slovenská Republika) jeb Čehoslovākijas Otrā republika pastāvēja 169 dienas — no 1938. gada 30. septembra līdz 1939. gada 15. martam. Tā sastāvēja no Bohēmijas, Morāvijas, Silēzijas un Slovākijas un Piekarpatu Rutēnijas autonomajiem apgabaliem, no kuriem pēdējais 1938. gada 30. decembrī tika pārdēvēts par Karpatu Ukrainu.[1]
|
Otrā republika izveidojās pēc Minhenes vienošanās, kad 1938. gada 1. oktobrī Čehoslovākija bija spiesta atdot Vācijai vācu apdzīvoto Sudetu apgabalu. Pēc Minhenes vienošanās noslēgšanas un Vācijas valdības skaidrojuma ārvalstu diplomātiem, ka Čehoslovākija tagad ir Vācijas satelītvalsts, Čehoslovākijas valdība centās izrādīt labvēlību Vācijai, aizliedzot valstī Komunistisko partiju, atstādinot visus ebreju skolotājus no darba vācu izglītības iestādēs Čehoslovākijā un pieņemot likumu, kas ļāva valstij pārņemt ebreju uzņēmumus.[2] Turklāt valdība ļāva valsts bankām faktiski nonākt Vācijas un Čehoslovākijas kopīgā kontrolē.[2] Saskaņā ar 1938. gada 2. novembra Pirmo Vīnes arbitrāžu Slovākijas un Piekarpatu Rutēnijas dienvidu apgabali tika nodoti Ungārijas Karalistei.
Otrā republika tika likvidēta, kad 1939. gada 15. martā Vācija iebruka Čehijā un izveidoja Bohēmijas un Morāvijas protektorātu. Tajā pašā dienā, kad Vācija okupēja Čehoslovākiju, Vācijas valdība Čehoslovākijas prezidentu Emilu Hāhu iecēla par Bohēmijas un Morāvijas protektorāta valsts prezidentu, un šo amatu viņš ieņēma visu kara laiku.